Norēķinu kartes vai nauda

Šodien, maksājot par savu kafiju, es stāvēju pie kases un nevarēju izlemt- maksāt ar karti vai maksāt skaidrā naudā. Būtībā naudas vērtībai nevajadzētu mainīties atkarībā no tā, vai tu maksā ar karti vai skaidrā naudā. Bet tomēr gandrīz katru reizi es sevi pieķeru pie domas, ka esmu nedaudz apjukusi un nevaru izlemt, kā būtu labāk. No vienas puses, ja man makā vienmēr ir monētas, tad labprāt maksāju ar tām, jo tad es nejūtu, ka patiesībā maksāju par savu kafiju, bet gan vairāk, ka samaksāju pāris centus par to, kurus es tāpat iztērētu pilnīgi nelietderīgi- bet tas nemaz nav tā. Ja man makā nebūs monētu, bet tā vietā būs tikai papīra nauda, tad es labāk izvēlos maksāt ar kredītkarti, jo tad man ir sajūta, ka gandrīz it nemaz neiztērēju naudu, vai vismaz tas nekādā veidā neietekmēs mani šodien, bet vairāk tādā veidā es vienmēr attopos mēneša beigās, nesaprotot, kur palika visa mana nauda. Savukārt, visinteresantākais notiek tajā brīdī, kad es izvēlos maksāt ar papīra naudu, tad ir sajūta, ka mana krūzīte kafijas bija nesamērīgi dārga, lai tā maksā tieši tikpat, cik tad, ja maksātu ar savām monētām, vai arī ja izvilktu savu bankas karti un ievadītu savu PIN kodu.

Fakts, ka mūsu sajūtas atšķiras atkarībā no tā, kādā formātā maksājam par saņemtajiem pakalpojumiem, ir diezgan absurds, bet tā nu tas ir. Mūsdienās arvien populārāk paliek maksāt tikai ar savu debet vai kredītkarti un savās kabatās līdzi nemaz nenēsāt naudu, kas padara arvien grūtāk uzņēmējiem uzturēt pakalpojumus, par kuriem būtu iespējams norēķināties tikai izmantojot naudu. Viens no iespējamajiem izskaidrojumiem tam, ka nauda tiek izmantota arvien retāk ir fakts, ka izmantojot karti, maksātājs nes ļoti mazu atbildību un risku par to, ka nauda var tikt nozagta. Ja, piemēram, kredītkarte tiek nozagta, tad banka segs zaudējumus, ja karte tiks izmantota kādai no transakcijām, kas tika veiktas pēc kartes nozagšanas, kamēr, ja nauda tiek pazaudēta, tad tā ir zudusi, nav iespējams atgūt vai segt radušos zaudējumus (passeggini trio).

Veicot plašākus pētījumus, ir noskaidrojies, ka, maksājot ar karti nevis ar naudu, izdevumu sāpīgums ir krietni mazāks- proti, krietni vairāk tiks iztērēts brīžos, kad tiek maksāts ar karti. Viens no svarīgākajām iemesliem tam ir fakts, ka ir atšķirība starp to momentu, kad karte tiek izmantota un kad nauda patiesi pazūd no mūsu kontiem. Vēl viens interesants atklājums ir fakts, ka karšu izmantotāji iegādājas krietni vairāk neveselīgu produktu nekā cilvēki, kuri maksā par saviem pirkumiem, izmantojot skaidru naudu. Ar to viss stāsts nebeidzās, skaidras naudas izmantotāji krietni vairāk izbauda pirkumus, kuri tiek iegādāti. Tas varētu būt balstīts uz faktu, ka tiek vairāk pārdomāti pirkumi, kuri tiek izdarīti, izmantojot skaidru naudu.

Lai gan tiek pierādīts, ka, izmantojot skaidru naudu, cilvēki izdara krietni pārdomātākus pirkumus, fakts par to, ka diezgan ātri tuvojamies brīdim, kad nauda tās fiziskā formā izzudīs. Tiek izveidoti arvien jauni veidi, kā padarīt maksāšanu arvien vieglāku, līdz ar to samazinot maksāšanas sāpes, kas noved pie rezultāta, ka cilvēki tērē arvien vairāk un arvien nepārdomātāk. Galu galā ziņa ir diezgan skaidra- ir jāatrod balanss starp maksāšanas ērtumu un negatīvajiem efektiem, kas nāk komplektā ar šiem jauninājumiem.